22 Feb

Nepieciešama palīdzība jaunai māmiņai melanomas ārstēšanai

Slimība nešķiro pēc dzimuma vai vecuma. Šobrīd palīdzība nepieciešama 31 gadus vecajai, 1 gada vecās meitiņas māmiņai Sondrai. Sondra ikdienā vada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sabiedriskās attiecības un mārketingu, kā arī sniedz atbalstu “Latvian Voices” un vīra Riharda Zaļupes radošajās gaitās. Melanomas ārstēšana ir dārga un ārstu nozīmēto medikamentu izmaksas vienam gadam pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Daļu no nepieciešamās naudas summas ģimene var atļauties pati, bet finansējuma apmērs nav neierobežots.

Pirmā operācija tika veikta uzreiz pēc meitiņas dzimšanas un likās veiksmīga. Diemžēl bija nepieciešama atkārtota operācija, pēc kuras arī atklājās, ka melanoma ir izplatījusies vēderā un muguras ādā. Ārstu konsīlijs rekomedē ārstēšanu ar medikamentiem Cobimetinib un Vemurafenib. Mēneša ārstēšanas kurss izmaksā 13128 eur, bet zāles ir vajadzīgas vismaz 1 gadam. Ģimenei šobrīd pietrūkst 81887 eur, kas Latvijas apstākļiem ir ļoti liela summa.

 

Sondras gadījumā ārstu konsīlijs lēmis par ārstniecību ar 2 kombinētu medikamentu terapiju, no kuriem tikai viens – “Vemurafenib” ir daļēji valsts apmaksāts, bet otrs – “Cobimetinib” ir jāiegādājas pašiem. Mēnesī ārstēšanās summa atkarībā no devas var sasniegt līdz pat 13 128 eiro, jāārstējas vismaz vienu gadu.

Palīdzības vākšanu ir uzņēmies fonds Ziedot.lv, kas neietur nekādu komisijas maksu vai starpniecības naudu, līdz ar to visa ziedojuma summa 100% nonāks Sondras ārstēšanas vajadzībām.  Jūs varat palīdzēt, nosūtot naudu uz zemāk norādītajiem kontiem, maksājuma uzdevumā norādot – Palīdzība Sondrai Zaļupei.

Plašāku informāciju varat atrast ziedot.lv mājaslapā.

Rekvizīti ziedojumu veikšanai:

Fonds “Ziedot.lv”, Reģ. Nr 40008078226
SWEDBANK: bankas kods: HABA LV 22, konta nr: LV95HABA0551006150241
SEB: bankas kods: UNLALV2X, konta nr: LV86UNLA0050014286045
NORDEA: bankas kods: NDEALV2X, konta nr: LV19NDEA0000082343510
CITADELE: bankas kods: PARXLV22, konta nr: LV64PARX0012713470002
NORVIK BANKA: bankas kods: LATBLV22, konta nr.LV42LATB0002010114928
DNB BANKA: bankas kods: RIKOLV2X, konta nr. LV53RIKO0002013321645
Latvijas pasts: Konta Nr. LV05LPNS0001003230983

 

16 Feb

Atbalsti iniciatīvu vēža ārstēšanai

Vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā, uzreiz pēc sirds un asinsrites slimībām. Diemžēl valsts vēža ārstēšanai novirza gaužām maz līdzekļus, sevišķi jaunāko (dārgāko) medikamentu iegādei. Rezultātā ik gadu no dzīves šķiras daudzi cilvēki, kas ar labākām zālēm varētu savu dzīvildzi pagarināt. Viens no risnājumiem šai problēmai ir lielāku līdzekļu novirzīšana. Ne vienmēr mēs varam izglābt visus, bet piekritīsiet, katra diena ir svarīga un mēs paši būtu gatavi atdot visu, lai tikai dzīvotu nedaudz ilgāk.

Saskaņā ar iniciatīvas par lielāku atbalstu vēža ārstēšanai autoru sniegto informāciju gandrīz pusi (48%) nāvju varētu novērst, ja izmantotu mūsdienīgākas ārstēšanas metodes. Diemžēl valstij ir citas prioritātes un nauda netiek žēlota Latvijas simtgades slimību programmā iekļauto pasākumu organizēšanai un dažādu aktivitāšu apmaksai. Vai nebūtu labāk visiem kopā pateikt – mums vajag dzīvus cilvēkus, nevis svētkus? Kas tie par svētkiem, kur ierēdņi braukā komandējumos un muzeji sevi uzpoš, bet tajā pašā laikā kaut kur citur tajā pašā pilsētā cilvēki mirst, jo nesaņem pienācīgu medicīnisko palīdzību?

Porālā manabalss.lv ir atklāta iniciatīva Par naudas novirzīšanu vēža ārstēšanai. Iniciatīvas autori rosina šim mērķim atvēlēt daļu no simtgades svinībām paredzētajiem līdzekļiem. Priekšlikums ir vērā ņemams un mūsu interesēs būtu izglābt pēc iespējas vairāk latviešu. Daļa, kas var atļauties cenšas pārdeklarēties uz Igauniju, jo tur vēža ārstēšanai tiek atvēlēti vairāk līdzekļu.

Slimība nešķiro cilvēkus pēc rases, tautības, vecuma, dzimuma. Mūsu interesēs ir sakārtot sistēmu pirms tā ir aprijusi mūs pašus. Ar vēzi slimo aizvien jaunāki cilvēki, tā vairs nav tikai šauras sabiedrības grupas problēma, bet visas problēmas. Ārstēšanai nepieciešamie līdzekļi ir Latvijas iedzīvotāju rocībai astronomiski un var sasniegt pat vairāk kā 100 tūkstošus eiro. Jā, ne vienmēr pacientus var izglābt. Jau runājām par statistiku, bet tajās reizēs, kad to var izdarīt ir noziedzīgi to nedarīt, tikai tādēļ ka budžetā šim mērķim nav atvēlēti līdzekļi.

Mēs neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces un mēs arī neesam tik bagāti, lai izšķiestu savu līdzcilvēku dzīvības. Vienmēr atradīsies tādi, kas teiks, ka tas viņus neskar, taču tikai līdz brīdim, kad dzīve pierādīs pretējo. Latvija nav pietiekami attīstīta un cilvēki paši nevar atļauties nopirkt dārgos medikamentus, bet valsts to var izdarīt. Mums ir Latvijas valsts meži, Latvenergo, Latvijas gāze, kas saviem akcionāriem, t.i. valstij ik gadu izmaksā dividendēs n-tos miljonus. CSDD iekasē soda naudās par ātruma pārsniegšanu vairāk kā 10 miljonus eiro, bet rezultātā šī nauda aiziet ne tur, kur būtu nepieciešama. Var jau arī teikt, ka katrs pats ir savas laimes un likteņa kalējs. Ja gadās nelaime, lai paļaujas uz saviem spēkiem, turklāt katram mūsdienās ir pieejams naudas aizdevums, bet tās visas ir blēņas. Praktiski neviens nevar aizņemties vairākus desmitus tūkstošus bez ķīlas. Protams,  arī šobrīd ir cilvēki, kas tuvinieku dēļ ieķīlā mājas, dzīvokļus, zemi, novelk pēdējo kreklu, lai palīdzētu un tas viss ir saprotams. Tajā pašā laikā tas nav normāli un kā jau minēju visiem tas nav iespējams. Ģimenēm nav jānokļūst uz ielas tikai tādēļ ka valsts nespēj prasmīgi pārdalīt līdzekļus. Atbalstīsim valsts budžeta līdzekļu pārdali taisnīgiem mērķiem, lai svētkus Latvijā sagaida pēc iespējas lielāks latviešu skaits.

Šīs iniciatīvas atbalstīsāna nav labdarība, bet loģiska un saprotama lēmumu pieņemšana ar mērķi saudzēt līdzcilvēku dzīvības. Ja vēlaties palīdzēt, izmantojot savu internetbanku, reģistrējieties portālā manabalss.lv un piesakiet savu atbalstu. Ir jāsavāc 10000 parakstu, lai iniciatīva nonāktu izskatīšanai Saeimā. Mēs nelolojam lielas cerības, ka tā tiks atbalstīta un līdzekļi no valsts svētkiem tiks novirzīti vēža pacientiem, bet iniciatīva ļaus pievērst lielāku sabiedrības uzmanību un, iespējams, līdzekļi tiks atrasti citā vietā. Rīkojieties.

 

 

09 Mar

Lienes Skulme – aicinājums pēc palīdzības

Latvijā pazīstamā, skaistumkonkursu dalībniece Liene Skulme, lūdz palīdzību 11 gadus vecai krustmeitai Elzai galvas audzēja ārstēšanai. Ārstēšana ir dārga un ģimenei pašai nepietiek līdzekļi.

Par Elzu – papildus informācija

Liene Skulme:  “Dzīvē gadās piedzīvot negaidītus mirkļus, un tā ir noticis arī mūsējā.Mana brāļa Jāņa un viņa sievas Gundegas ģimene, kurā aug divas meitas, ir ļoti aktīva, sportiska, pozitīva un inteliģenta. Visi četri nodarbojušies ar labiem panākumiem sporta dejās, meitas nodarbojas arī ar pludmales volejbolu.

Taču pēkšņi dzīve apmetusi strauju kūleni. Elzai, mana mīļā brāļa Jāņa meitai un manai krustmeitiņai, 11 gadus vecai meitenei, galvā ir atklāts audzējs. Viena operācija jau ir aizvadīta, taču priekšā ir vēl ilgstoša ārstēšana – operācija, terapijas un citas nepatīkamas procedūras, kas prasa lielus līdzekļus, daudz spēka un izturības. Diemžēl Latvijā nav iespējams veikt visu nepieciešamo Elzas ārstēšanai, tāpēc mūsu ģimene, radinieki un draugi palīdzam kā varam, lai saziedotu līdzekļus Elziņai, taču ar to nav pietiekoši. Paldies visiem, kas jau ir palīdzējuši!

Es arī ļoti vēlos palīdzēt savam brālim un viņa ģimenei, tāpēc 6.martā es un mani tuvinieki rīkojam labdarības vakaru, kur var apskatīt manus un sabiedrībā zināmu mākslinieku darbus, tos var arī iegādāties, lai palīdzētu Elzai, kā arī baudīt brīnišķīgu muzikālo pavadījumu.”

Lūdzam arī Jūsu atbalstu, ja ir tāda vēlme un iespēja palīdzēt.

Gundega Liepiņa, LV70HABA000151A109661 ; SWEDBANK.”

11 Jan

Brīvprātīgo darbs – iespējas un priekšrocības

Rietumeiropā un ASV brīvprātīgo darbs ir populārs, taču Latvijā ar to nodarbojas vien retais. Iespēja kādam palīdzēt vai iestāties par lietām, kas pašam liekas svarīgas un nesaņemt par to samaksu lielai daļai latviešu liekas tukša laika tērēšana. Līdzdalības līmenis nevalistkajās organizācijās ir ļoti zems, kā rezultātā sabiedrības iestaiste sabiedriski un politiski svarīgos jautājumos ir minimāla. Izņēmums ir atsevišķu profesiju (skolotāji, ārsti) un pensionāru arodbiedrības, kas regulāri cenšas panākt sev lielāku atalgojumu un daļēji tas arī izdodas. Otra grupa, kas ar mērķtiecīgiem centieniem, t.sk. lobēšanu gūst vērā ņemamus panākumus ir zemnieki, taču viņi ir pieskaitāmi pie uzņēmējiem un līdzīgi kā skolotāji un ārsti darbojas tikai savu interešu vārdā. Brīvprātīgo darbs savā klasiskajā nozīmē ir paredzēts cilvēkiem, kas ir gatavi palīdzēt citiem, nevis tādēļ ka viņiem kāds to liktu to darīt, bet tādēļ ka tas liekas pareizi.

Tradicionāli brīvprātīgo darbs tiek realizēts attiecībā uz sabiedriski mazāk aizsargātiem locekļiem. Vientuļie pensionāri, mazturīgie iedzīvotāji un ģimenes ar maziem bērniem. Atbalsta sniegšana var notikt materiālā veidā – vācot ziedojumus vai nepieciešamās lietas vai gluži vienkārši parādot, ka viņi ir svarīgi. Daudziem invalīdiem un veciem cilvēkiem iespēja aprunāties ar citiem cilvēkiem ir daudz svarīgāka nekā materiālie labumi, ko sniedz brīvprātīgie darbinieki. Institucionālā līmenī šo funkciju mēģina nodrošināt sociālie darbinieki, taču viņu kapacitāte ir nepietiekama un viņa koncentrējas uz materiālās palīdzības nodrošināšanu.

Brīvprātīgo darbs sniedz iespēju satuvināties ar cilvēkiem, ko pretējā gadījumā dzīvē, visticamāk, nekad nesatiktu. Katrs mēs kādā brīdī būsim veci vai nevarīgi un brīvprātīga palīdzēšana ir kā ieguldījums nākotnē. Varam teikt, ka palīdzot citiem mēs uzlabojam savu karmu – ko sēsi to pļausi. Dziļākā nozīmē palīdzot citiem, mēs palīdzam paši sevi. Arī dāvinot dāvanas mēs jūtamies labi, jo redzam prieku dāvanas saņēmēja acīs. To var saukt par egoismu, jo iegūstam arī mēs paši, taču ieguvēji ir abas puses.

Brīvprātīgo darbs ārzemēs

Visbiežāk ar brīvprātīgo darbu nodarbojas jaunieši pēc vidusskolas, pirmajos studiju kursos vai pēc studiju beigšanas. Iesaistoties kādā labdarības akcijā vai strādājot brīvprātīgo programmās ārzemēs ir iespēja iepazīt citu valstu kultūru un reizē palīdzēt arī vietējiem. Skolas vai ūdensvada būvniecība Āfrikā, strādāšana par skolotāju Āzijā vai arābu zemēs. Šīs ir tikai dažas no iespējām, ko piedāvā organizācijas jauniešiem, kas vēlas piedalīties brīvprātīgo darbā. Svarīgi ņemt vērā, ka organizētāji apmaksā ceļa izdevumus, nodrošina dzīvesvietu, uzturu un atsevišķos gadījumos maksā arī simbolisku samaksu, lai nodrošinātu iespēju strādāt kā brīvprātīgajam ārzemēs. Nelabvēļi to mēdz saukt par tūrismu, taču atšķirībā no tūrisma brīvprātīgo darbā ieguvumi ir daudz, daudz lielāki.

Pamēģini arī Tu!

03 Oct

Cik pelna ziedojumu vācēji ?

Ziedošana ir, iespējams, viens no labākajiem veidiem kā palīdzēt cilvēkiem, kam tas ir patiesi vajadzīgs. Protams, tikai pie nosacījuma, ka palīdzība tiek sniegta tiem, kam patiesi vajadzīga steidzamos gadījumos. Visās pārējās situācijās ir labi, ja cilvēkiem iedod, nevis zivi, bet makšķeri, lai viņi varētu sevi uzturēt paši arī turpmāk, nevis paļauties tikai uz labdarības palīdzību. Ziedojot naudu, iespējams, daudzi aizdomājas, cik liela daļa no ziedojumu naudas nonāk pie palīdzības saņēmējiem. Latvijas labdarbības organizācijas apgalvo, ka visa nauda 100% apmērā tiek pārskaitīta. Tāpat viņi apgalvo, ka administrācijas izdevumi tiek segti no citiem, atsevišķiem mērķziedojumiem, ko snied speciāli fondi, atbalsta programmas vai atsevišķi cilvēki.

Pasaules prakse liecina, ka administrācijas izdevumi labdarības organizācijām ir 10 līdz 20 procenti no kopējā budžeta. Tiesa, Rietumeiropā un ASV darba algas ir krietni lielākas, līdz ar to ir skaidrs, ka arī algu fondam ir jānovirza lielāki naudas līdzekļi. Tāpat arī jāņem vērā, ka ziedošanas kultūrai anglosakšu valstīs ir daudz dziļākas tradīcijas nekā Austrumeiropā un tur ziedojumu apmērs ir ļoti ieverojams. Latvijā daudzi uzskata, ka par visu ir jārūpējas valstij un privāta iniciatīva šajā jautājumā ir pat nosodāma. Ārvalstīs turpretim pastāv uzskats, ka katram ir jādara tik daudz, cik viņš var izdarīt.  Arī, piemēram, lielās universitātes  – Oksforda, Jēla, Kembridža ziedojumos ik gadu saņem vairākus miljonus eiro, taču to budžets jau sākotnēji ir vairāki miljardi eiro. Ieguldot prasmīgi naudu, hedžfondos un akciju tirgos universitātes ir spējušas savu pamatkapitālu ievērojami palielināt un to budžets ir lielāks nekā Latvijas valsts budžets.

Varam secināt, ka ideālā gadījumā visi naudas līdzekļi būtu jānovirza labdarībai, diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Latvijas situācija, kur parasto cilvēku ziedojumi caur banku aiziet pilnībā palīdzības saņēmējiem ir ideāla. No otras puses, jāatceras, ka daļa naudas tiek ziedota caur telefonu – piezvanot. Ja gribat ziedot pa telefonu, tad atceraties, ka noteikts procents no šīs naudas aiziet telekomunikāciju sakaru uzņēmumam, kas nodrošina līnijas uzturēšanu. Tas, cik lieli ir šie līdzekļi ir atkarīgs no komersanta godaprāta, taču varam aplēst, ka tie noteikti ir vismaz 10 – 20 procenti no kopējās summas. Atsevišķas organizācijas uzskata, ka pat aizdevumi ir labs veids, kā palīdzēt citiem, taču tas ir ceļš uz pašlikvidāciju. Ja gribat palīdzēt citiem, mācieties veidot naudas plūsmu un rēķiniet līdzi saviem tēriņiem.

Ārzemēs, protams, ir bijuši gadījumi, kad liela daļa no ziedojumiem tiek izlietota nepareizi. Tajā pat laikā arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad tiek apzagtas baznīcas. Tas nozīmē, ka negodprātīgu cilvēku rīcībai nevajadzētu būt par iemeslu, lai liegtu palīdzību arī citiem. Tautas gudrība māca, ka dots devējam atdodas. Tātad, palīdzot citiem, mēs palīdzam arī paši sev, jo plašākā mērogā skatoties, mēs taču esam viens vienots organisms uz punktiņa – planētas zemes, kas rotē kosmosā. Palīdziet citiem, ja varat un arī Jūs saņemsiet palīdzību, kad tas būs patiešām vajadzīgs.

03 Oct

Kur labdarības organizācijas ņem naudu

Pirmais un galvenais avots naudas iegūšanai labdarības organizācijām ir ziedojumi.  Daļa papildus vēl tirgo kādas pašu gatavotas mantas un tikai retā ņem kredītus vai aizdevumus savas darbības finansēšanai. Latvijā atkarībā no organizācijas darbības veida ziedojumi veido, līdz pat 100% no ienākumiem. Latvijā absolūti lielākā daļa organizāciju paļaujas uz šādā veidā gūtiem ienākumiem. Naudas līdzekļi tiek gūti no privātpersonām un juridiskajām organizācijām. Lielās organizācijas, kas ieguvušas plašu atpazīstamību jau valsts līmenī zina, ka saņems arī naudu no uzņēmumiem. Piemēram, Latvijas valsts meži, kas ir valsts uzņēmums ik gadu dažādiem projektiem ziedo vairākus miljonus eiro. Tas, cik tas ir pareizi, šādā veidā sadalīt valsts līdzekļus ir cits jautājums. Mūsu skatījumā tas nav pareizi, taču tas nenoliedzami ir labs veids, kā tikt pie naudas organizācijām, kam tas ir patiesi vajadzīgs.

Lai pretendētu uz finansējumu no uzņēmumiem, Jums ir jāiegūst sabiedriskā labuma statuss, jo tas ļauj uzņēmumiem pēc tam atgūt daļu no ziedotās naudas nodokļu veidā. Ja sabiedriskā labuma statuss vēl nav iegūts, varat koncentrēties uz privātpersonām, jo pat savācot mazas naudas summas no daudziem, daudziem cilvēkiem ir iespējams iegūt lielu naudu. Tas, protams, prasa zināmu organizēšanas talantu un laiku, jo cilvēki ir jāsatiek klātienē. Otra iespēja ir piesaistīt finansējumu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Lai tas izdotos Jums ir vajadzīga laba pazīšanas ar mediju īpašniekiem vai arī jāiegūst viņu uzticība sarunu ceļā. Populārākās ziedošanas akcijas caur labdarības koncertu pārraidi tv spēj piesaistīt vairākus simtus tūkstošus eiro, kas Latvijas mērogam ir ļoti daudz.

Lielākie ienākumi organizācijām, kam nav ilgtermiņa līgumi vai veiksme sadarboties ar turīgiem uzņēmumiem ir Ziemassvētki. Tieši Ziemassvētkos mēs gribam pirkt visiem dāvanas un atceramies arī par tiem, kam dzīvē nav tik ļoti paveicies kā pašiem. Tas nozīmē, ka Ziemassvētki ir pļaujas laiks, pie nosacījuma, ja spējat sagatavot pietiekami interesantu piedāvājumu cilvēkiem, kas vēlas ziedot. Nav noslēpums, ka daļa uz Ziemassvētkiem ņem pat aizdevumu dāvanām, kā rezultātā pārtērē savu budžetu un vēlāk ir vajadzīgs ātrais kredīts, lai segtu parādus. Šis, protams, ir ekstrēms variants un vairumā gadījumu cilvēki nav tik traki, lai mēģinātu citiem izpatikt, tērējot pāri saviem līdzekļiem.

Ienākumi no pašu kapitāla procentiem ir otrs veids kā gūt peļņu. Šādi pelna lielo universitāšu labdarības fondi un varam pieļaut, ka arī daudzas citas organizācijas. Ieguldot naudu akcijās, hedžfondos, banku depozītos un citur ir iespējams ilgtermiņā ievērojami audzēt kapitālu. Lielu naudu gūst organizācijas, kas darbojas jau vairākas desmitgades, jo tās ir spējušas iemantot uzticību no ziedotājiem un arī procenti jau ir nodrošinājuši to pastāvīgu darbību. Nauda pelna naudu..

Pēdējais variants, kā nevalstiskās organizācijas var gūt peļņu ir biedru darbs. Organizācijas var izveidot savu komūnu, kur tās biedri strādā kopēja mērķa vārdā. Tā var būt lauksaimniecība vai amatniecība. Rezultātā iegūtie līdzekļi no preču un pakalpojumu pārdošanas var tikt novirzīti labdarības projektiem un nav vajadzīgs finansējums no ārējiem avotiem (bankas, ziedotāji, kredīti). Kopumā esam apskatījuši visos iespējamso veidus, kā Jūsu organizācija var iegūt finansējumu, strādājot Latvijā. Protams, sākums vienmēr ir grūts, taču, ja ideja ir laba un mērķis cēls, Jums izdosies. Rīkojieties un panākumi neizpaliks.

27 Sep

Ziedo universitātei 1 miljonu eiro

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijas Universitāte (turpmāk – LU) š.g. septembrī saņēmusi ziedojumu 1 miljona eiro apmērā no uzņēmuma SIA “Mikrotīkls”.

SIA “Mikrotīkls” plašāk pazīstams kā MikroTik jau iepriekš, 2015. gada nogalē bija ziedojis LU 500 tūkstošus eiro. Šogad ziedojumu apmērs palielinājās vairāk kā divas reizes un šobrīd Mikrotīkls ir ziedojis jau gandrīz 1,5 miljonus eiro. Ar šo soli Mikrotīkls ir kļuvis par vēsturiski vienu no lielākajiem ziedotājiem LU pastāvēšanas vēsturē.

Pastāv cerība, ka publiskā atpazīstamība, ko gūst lielie ziedotāji varētu pamudināt arī citus latviešu uzņēmējus sākt ziedot līdzekļus augstākajai izglītībai un ne tikai krietni vairāk nekā līdz šim. Tiesa, Mikrotīkls apgrozījums ir krietni lielāks nekā vidējais Latvijas uzņēmumu apgrozījums un 2015. gadā veidoja vairāk kā 202 miljonus eiro.  Latvijas mērogiem tas ir daudz, bet priekš ASV tas skaitās vidēja līmeņa uzņēmums. Latvijas Universitāte var būt priecīga par šādu pretimnākšanu, jo Rīgas tehniskā universitāte vismaz līdz šim šādu labdarību nav piedzīvojusi.

 

23 Sep

Ziedojumi izglītībai

Cilvēki, kas daudz savā dzīvē sasnieguši vai vismaz daudz naudu nopelnījuši kādā brīdī vēlas atdot daļu no nopelnītā atpakaļ sabiedrībai. Veidi, kā to izdarīt ir dažādi, taču viens, iespējams, vislabākais ir ieguldīt naudu jauniešu izglītībā. Atšķirībā no pārtikas paku, drēbju un citu materiālo labumu apmaksas, kas arī mēdz būt svarīgi, izglītības iegūšana ļauj palīdzības saņēmējam iegūt būtiski augstākus ienākumus un nodrošināt sevi visu dzīvi. Iedot cilvēkam makšķeri, nevis zivi ir viens no pamatnoteikumiem, lai rezultāts būtu pozitīvs ilgtermiņā.

Kā ziedot naudu izglītībai ?

Latvijā šobrīd darbojas vairāki simti valsts un pašvaldības apmaksātu pamatskolu un vidusskolu, kā arī vairāki desmiti privāto un vecāku finansētu skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu. Ziedot naudu šādām izglītības iestādēm nav vajadzība, ja vien nevēlaties veicināt kādu īpašu vērtību attīstīšanu. Apgūt pamatizglītību un vidējo izglītību ikviens skolnieks Latvijā var ar valsts un pašvaldības atbalstu. Vispārējā izglītība tomēr nedod prasmes, kas vajadzīgas visai dzīvei. Šī iemesla dēļ ir vērts ieguldīt naudu vidējās profesionālās un augstākās izglītības apgūšanas finansēšanai.

Ja Jums pašiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai izveidotu jaunu stipendiju fondu, varat ieguldīt naudu kādā no esošajiem stipendiju fondiem, atvēlot mērķdotāciju vai ziedojumu konkrētam mērķim.  Tiem, kas vēlas atstāt sevi vēsturē un var to atļauties, var mēģināt izveidot savu stipendiju fondu, taču jārēķinās, ka būs vajadzīgi vismaz vairāki simti tūkstoši vai pat miljoni eiro.

Šobrīd iespēju iegūt izglītību, izmantojot dažādas stipendijas Latvijā piedāvā lielākā daļa universitāšu. Viens no lielākajiem finansētājiem ir Latvijas Universitāte, kuras paspārnē darbojas dažādi privāto stipendiju fondi un Latvijas Universitātes stipendiju fonds – http://www.fonds.lv/stipendijas/

Pats lielākais no privāto stipendiju devējiem Latvijas Universitātes ietvaros ir Kristaps Morbergs, kas universitātes vajadzībām testamentā ir novēlējis astoņus nekustamos īpašumus Rīgā. Apsaimniekojot šos īpašumus, universitāte ik gadu iegūst finanšu līdzekļus, kas vajadzīgi stipendiju izmaksai. Stipendijas tiek piešķirtas bakalaura programmas studentiem no otrā kursa. Protams šis nav vienīgais stipendiju fonds. Lielus līdzekļus ik gadu studentiem atvēl arī Vītolu fonds, kura izveidotājs Vītola kungs turību iemantojis Dienvidamerikā, bet daļu naudas vecuma nogalē izlieto mazturīgo Latvijas jauniešu pabalstīšanai.

22 Sep

Latvijas labdarības organizācijas

Latvijā darbojas daudzas labdarības organizācijas, kas sniedz atbalstu nelaimē un trūkumā nonākušajiem. Daļa no tām koncentrējas uz noteiktām sabiedrības grupām – bērniem, pensionāriem, invalīdiem, smagi slimajiem. Citas turpretim ir gatavas palīdzēt pilnīgi visiem, kas nonākuši nelaimē. Turpinājumā aplūkosim dažas no zināmākajām organizācijām.

Pazīstamākās labdarības organizācijas Latvijā

  1. Labdaris ir labdarības biedrība, kas sniedz atbalstu jebkuram, kam tā vajadzīga. Organizācija sadarbojas ar visām Latvijas labdarības organizācijām, kā arī sniedz atbalstu individuālos gadījumos. Atšķirībā no daudzām citām organizācijām “Labdaris” nenovirza daļu no ziedojumiem administratīviem izdevumiem. Visa nauda, kas tiek saziedota tiek novirzīta tiem, kam tā reāli ir vajadzīga. Citas organizācijas administrācijas uzdevumiem novirza līdz pat 20% no kopējās ziedojumu summas. Ziedot iespējams pa telefonu, ar bankas pārskaitījumu vai izmantojot citus virtuālo norēķinu veidus.
  2. Ziedot.lv” – iespējams lielākā Latvijas labdarības organizācija. Tās organizētie pasākumi ļauj piesaistīt vairākus simtus tūkstošus eiro dažu dienu laikā. Cieši sadarbojas ar dažādiem plašsaziņas līdzekļiem, organizē labdarības koncertus un kopumā ir pati zināmākā šāda tipa organizācija Latvijā. Dibināta 2013. gadā, tāpat kā Labdarim, Ziedot.lv ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Saskaņā ar Ziedot.lv mājaslapā publicēto informāciju visu ziedojumu naudu organizācija novirza tam paredzētajam mērķim. Cilvēki, kas vēlas palīdzēt var ziedot arī dažādas mantas. Saraksts ar organizācijām, ko ziedot.lv rekomendē sadarboties ir pieejams tās mājas lapā. Papildus tam ziedot.lv ir izveidojusi arī savu rehabilitācijas centru smagi slimiem bērniem “Poga”. Ja jūtaties, ka vēlaties kādam palīdzēt, tad ziedot.lv vietnē varat atrast vairākus desmitus dažādu projektu, kas gaida atbalstu no līdzcilvēkiem.
  3. Projekts pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” ir Samariešu apvienības vadīta pārtikas programma, kas vērsta uz trūkumā nokļuvušiem Latvijas iedzīvotājiem. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai iegādātos pārtikas produktus un sagatavoto pārtikas pakas tiem cilvēkiem, kam tās ir nepieciešamas. Atbalstu pārtikas paku sagatavošanā sniedz arī dažādi uzņēmumi, kas ziedo dažādus produktus. Saziedotie līdzekļi tiek izmantoti, lai iegādātos iztrūkstošās pārtikas preces. Samariešu apvienība norāda, ka visi ziedotie līdzekļi tiek pilnībā izmantoti pārtikas paku sagatavošanai. (Vienas pārtikas pakas vidējā cena ir seši eiro, kas ļauj vienai ģimenei sev nodrošināt ikdienas maltītes un gada laikā viens cilvēks var saņemt sešas pakas. Pretendēt uz atbalstu var ģimenes ar bērniem, kur ienākumi nepārsniedz 252 eiro uz vienu ģimenes locekli.) Iespēju robežās atbalsts tiek sniegts arī pensionāriem, taču prioritāte ir bērni.  Administratīvās (pārvaldes) izmaksas tiek segtas no mērķziedojumiem, ko sniedz starptautiskās organizācijas vai juridiskās personas tepat Latvijā.
  4. Biedrība “Gaišie spārni” ir organizācija, kas palīz maznodrošināto ģimeņu bērniem divas reizes gadā – Ziemassvētkos un 1. septembrī. Ziemassvētkos Gaišie spārni palīdz sagādāt bērniem dāvanas, bet uz skolas sākumu tiek gatavoti dažādi mācību līdzekļi, kancelejas preces un citas lietas, kas nepieciešamas jaunajā mācību gadā. Pirms piešķirt palīdzību, katra ģimene tiek personīgi sazvanīta, lai noskaidrotu, kas tieši ir nepieciešams vai vajadzīgs. Gaišie spārni ir neliela organizācija, tai nav tik plašs vēriens kā ziedot.lv vai Labdarim, taču nodoms ir cēls. Arī šīs labdarības organizācijas pārstāvji strādā bez maksas un visa nauda tiek atvēlēta konkrētam mērķim – palīdzībai bērniem.Organizācija pieņem naudas ziedojumus no fiziskām un juridiskām personām. Tā darbojas jau no 2007. gada un plašāku informāciju par tās aktivītātem var iegūt Gaišo spārnu mājas lapā.
  5. Biedrība “Esi Labs” koncentrējas uz brīvprātīgā darba kustības attīstību Latvijā, taču tas nav vienīgais organizācijas fokuss. Labdarības organizācijas pārstāvji aicina mazināt gaļas patēriņu, tādējādi mazinot dzīvnieku ciešanas un mudina palīdzēt citiem cilvēkiem visos iespējamos veidos. Liela uzmanība tiek pievērsta sabiedrības informēšanai un izglītošanai, taču aktivitātes, lielākoties, nesniedzas tālāk par informāciju savā mājas lapā. Biedrība aicina cilvēkus dzīvot atbildīgāk, priecīgāk un izturēties vienam pret otru labi. Nav zināms, vai tai ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss.

Kā izvēlēties, kam ziedot ?

Visas nevalstiskās organizācijas, kas vēlas nopietni nodarboties ar ziedojumu vākšanu cenšas iegūt sabiedriskā labuma statusu. Šo statusu piešķir Finanšu ministrija, izskatot organizācijas līdzšinējo darbību. Ja organizācija iegūst Sabiedriskā labuma organizācijas statusu, tā vienmēr to visur uzsver, jo juridiskās personas, sadarbojoties ar šādām organizācijām var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem (likumdošanā noteiktajā apjomā). Lai viss būtu korekti, sabiedriskā labuma organizācijas ir pakļautas rūpīgai kontrolei un ir spiestas atskaitīties par katru izlietoto centu.

Ja esi privātpersona, nevis uzņēmējs un nodokļu atlaides uzņēmējdarbībā nav vajadzīgas, vari ziedot jebkuram, pat saviem kaimiņiem. Cilvēki, kas cieš trūkumu vai ir ar sliktu veselību vienmēr ir mums līdzās. Palīdzēt viņiem varam ikviens – ar naudu, mantiskā veidā vai vismaz ar labu vārdu un sarunu.