03 Oct

Cik pelna ziedojumu vācēji ?

Ziedošana ir, iespējams, viens no labākajiem veidiem kā palīdzēt cilvēkiem, kam tas ir patiesi vajadzīgs. Protams, tikai pie nosacījuma, ka palīdzība tiek sniegta tiem, kam patiesi vajadzīga steidzamos gadījumos. Visās pārējās situācijās ir labi, ja cilvēkiem iedod, nevis zivi, bet makšķeri, lai viņi varētu sevi uzturēt paši arī turpmāk, nevis paļauties tikai uz labdarības palīdzību. Ziedojot naudu, iespējams, daudzi aizdomājas, cik liela daļa no ziedojumu naudas nonāk pie palīdzības saņēmējiem. Latvijas labdarbības organizācijas apgalvo, ka visa nauda 100% apmērā tiek pārskaitīta. Tāpat viņi apgalvo, ka administrācijas izdevumi tiek segti no citiem, atsevišķiem mērķziedojumiem, ko snied speciāli fondi, atbalsta programmas vai atsevišķi cilvēki.

Pasaules prakse liecina, ka administrācijas izdevumi labdarības organizācijām ir 10 līdz 20 procenti no kopējā budžeta. Tiesa, Rietumeiropā un ASV darba algas ir krietni lielākas, līdz ar to ir skaidrs, ka arī algu fondam ir jānovirza lielāki naudas līdzekļi. Tāpat arī jāņem vērā, ka ziedošanas kultūrai anglosakšu valstīs ir daudz dziļākas tradīcijas nekā Austrumeiropā un tur ziedojumu apmērs ir ļoti ieverojams. Latvijā daudzi uzskata, ka par visu ir jārūpējas valstij un privāta iniciatīva šajā jautājumā ir pat nosodāma. Ārvalstīs turpretim pastāv uzskats, ka katram ir jādara tik daudz, cik viņš var izdarīt.  Arī, piemēram, lielās universitātes  – Oksforda, Jēla, Kembridža ziedojumos ik gadu saņem vairākus miljonus eiro, taču to budžets jau sākotnēji ir vairāki miljardi eiro. Ieguldot prasmīgi naudu, hedžfondos un akciju tirgos universitātes ir spējušas savu pamatkapitālu ievērojami palielināt un to budžets ir lielāks nekā Latvijas valsts budžets.

Varam secināt, ka ideālā gadījumā visi naudas līdzekļi būtu jānovirza labdarībai, diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Latvijas situācija, kur parasto cilvēku ziedojumi caur banku aiziet pilnībā palīdzības saņēmējiem ir ideāla. No otras puses, jāatceras, ka daļa naudas tiek ziedota caur telefonu – piezvanot. Ja gribat ziedot pa telefonu, tad atceraties, ka noteikts procents no šīs naudas aiziet telekomunikāciju sakaru uzņēmumam, kas nodrošina līnijas uzturēšanu. Tas, cik lieli ir šie līdzekļi ir atkarīgs no komersanta godaprāta, taču varam aplēst, ka tie noteikti ir vismaz 10 – 20 procenti no kopējās summas. Atsevišķas organizācijas uzskata, ka pat aizdevumi ir labs veids, kā palīdzēt citiem, taču tas ir ceļš uz pašlikvidāciju. Ja gribat palīdzēt citiem, mācieties veidot naudas plūsmu un rēķiniet līdzi saviem tēriņiem.

Ārzemēs, protams, ir bijuši gadījumi, kad liela daļa no ziedojumiem tiek izlietota nepareizi. Tajā pat laikā arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad tiek apzagtas baznīcas. Tas nozīmē, ka negodprātīgu cilvēku rīcībai nevajadzētu būt par iemeslu, lai liegtu palīdzību arī citiem. Tautas gudrība māca, ka dots devējam atdodas. Tātad, palīdzot citiem, mēs palīdzam arī paši sev, jo plašākā mērogā skatoties, mēs taču esam viens vienots organisms uz punktiņa – planētas zemes, kas rotē kosmosā. Palīdziet citiem, ja varat un arī Jūs saņemsiet palīdzību, kad tas būs patiešām vajadzīgs.

03 Oct

Kur labdarības organizācijas ņem naudu

Pirmais un galvenais avots naudas iegūšanai labdarības organizācijām ir ziedojumi.  Daļa papildus vēl tirgo kādas pašu gatavotas mantas un tikai retā ņem kredītus vai aizdevumus savas darbības finansēšanai. Latvijā atkarībā no organizācijas darbības veida ziedojumi veido, līdz pat 100% no ienākumiem. Latvijā absolūti lielākā daļa organizāciju paļaujas uz šādā veidā gūtiem ienākumiem. Naudas līdzekļi tiek gūti no privātpersonām un juridiskajām organizācijām. Lielās organizācijas, kas ieguvušas plašu atpazīstamību jau valsts līmenī zina, ka saņems arī naudu no uzņēmumiem. Piemēram, Latvijas valsts meži, kas ir valsts uzņēmums ik gadu dažādiem projektiem ziedo vairākus miljonus eiro. Tas, cik tas ir pareizi, šādā veidā sadalīt valsts līdzekļus ir cits jautājums. Mūsu skatījumā tas nav pareizi, taču tas nenoliedzami ir labs veids, kā tikt pie naudas organizācijām, kam tas ir patiesi vajadzīgs.

Lai pretendētu uz finansējumu no uzņēmumiem, Jums ir jāiegūst sabiedriskā labuma statuss, jo tas ļauj uzņēmumiem pēc tam atgūt daļu no ziedotās naudas nodokļu veidā. Ja sabiedriskā labuma statuss vēl nav iegūts, varat koncentrēties uz privātpersonām, jo pat savācot mazas naudas summas no daudziem, daudziem cilvēkiem ir iespējams iegūt lielu naudu. Tas, protams, prasa zināmu organizēšanas talantu un laiku, jo cilvēki ir jāsatiek klātienē. Otra iespēja ir piesaistīt finansējumu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Lai tas izdotos Jums ir vajadzīga laba pazīšanas ar mediju īpašniekiem vai arī jāiegūst viņu uzticība sarunu ceļā. Populārākās ziedošanas akcijas caur labdarības koncertu pārraidi tv spēj piesaistīt vairākus simtus tūkstošus eiro, kas Latvijas mērogam ir ļoti daudz.

Lielākie ienākumi organizācijām, kam nav ilgtermiņa līgumi vai veiksme sadarboties ar turīgiem uzņēmumiem ir Ziemassvētki. Tieši Ziemassvētkos mēs gribam pirkt visiem dāvanas un atceramies arī par tiem, kam dzīvē nav tik ļoti paveicies kā pašiem. Tas nozīmē, ka Ziemassvētki ir pļaujas laiks, pie nosacījuma, ja spējat sagatavot pietiekami interesantu piedāvājumu cilvēkiem, kas vēlas ziedot. Nav noslēpums, ka daļa uz Ziemassvētkiem ņem pat aizdevumu dāvanām, kā rezultātā pārtērē savu budžetu un vēlāk ir vajadzīgs ātrais kredīts, lai segtu parādus. Šis, protams, ir ekstrēms variants un vairumā gadījumu cilvēki nav tik traki, lai mēģinātu citiem izpatikt, tērējot pāri saviem līdzekļiem.

Ienākumi no pašu kapitāla procentiem ir otrs veids kā gūt peļņu. Šādi pelna lielo universitāšu labdarības fondi un varam pieļaut, ka arī daudzas citas organizācijas. Ieguldot naudu akcijās, hedžfondos, banku depozītos un citur ir iespējams ilgtermiņā ievērojami audzēt kapitālu. Lielu naudu gūst organizācijas, kas darbojas jau vairākas desmitgades, jo tās ir spējušas iemantot uzticību no ziedotājiem un arī procenti jau ir nodrošinājuši to pastāvīgu darbību. Nauda pelna naudu..

Pēdējais variants, kā nevalstiskās organizācijas var gūt peļņu ir biedru darbs. Organizācijas var izveidot savu komūnu, kur tās biedri strādā kopēja mērķa vārdā. Tā var būt lauksaimniecība vai amatniecība. Rezultātā iegūtie līdzekļi no preču un pakalpojumu pārdošanas var tikt novirzīti labdarības projektiem un nav vajadzīgs finansējums no ārējiem avotiem (bankas, ziedotāji, kredīti). Kopumā esam apskatījuši visos iespējamso veidus, kā Jūsu organizācija var iegūt finansējumu, strādājot Latvijā. Protams, sākums vienmēr ir grūts, taču, ja ideja ir laba un mērķis cēls, Jums izdosies. Rīkojieties un panākumi neizpaliks.